Čiekurkalna vēsture

Kā tad īsti radās Čiekurkalns? 17. gadsimta vidū kartē sešas verstis no Rīgas, purvu un slapju pļavu vidū atradās maza muižiņa Šreienhofa. Mazā muižiņa atrodas starp smilšainiem, kokiem apaugušiem pakalniem, kas mijas ar stiegrotiem, grimstošiem purviem. Muižas iemītnieki pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību. Kā cēlās un ko nozīmē senākais Šreienbušas nosaukums? Muižas īpašnieks 17.gs. bija Ditrihs Šreijens. No viņa vārda arī radās Šreienbušas muižas nosaukums. Tulkojumā latviešu valodā tas būtu: der Shrei – kliedziens, brēciens, bļāviens, der Bush – biezoknis, mežiņš.

Par cieši apbūvētu vietu Čiekurkalns sāka veidoties tikai ap 1870. gadu, kad muižas pēdējā īpašniece Marija Mende 70 ha lielo muižas zemes platību sadalīja gruntsgabalos pēc regulāra ielu tīkla plānojuma, izveidojot divas garas līnijas un sākotnēji septiņas šķērslīnijas, un izpārdeva zemi vienu un divu stāvu apbūvei apkārtējo rūpnīcu strādniekiem. Bijušo Šreijena muižas centru 1882. gadā par 6000 rubļiem tika nopircis Ziemeļamerikas birģeris Viljams Jenišs. Tas ir laiks, kad strauji attīstoties kapitālismam, gandrīz visas Ārrīgas muižiņas no atpūtas un izklaides vietām pārvērstas mazās fabrikās – tur ražoja pūderi, cieti, cukuru, miecē ādas, ierīkoja austuves.

1877. gadā Čiekurkalnu nodalīja no Rīgas patrimoniālā apgabala un tas pārgāja pilsētas pašvaldības iestāžu pārziņā. Rīgas pilsētas teritorijā oficiāli iekļauts kopš 1924. gada. Pēc Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijas atklāšanas, Čiekurkalnā atklāja pasažieru un preču staciju. Čiekurkalna straujāka izaugsme un attīstība sākās 19. gadsimta 90. gados, kad savu darbību uzsāka vairākas lielas fabrikas — vagonu fabrika "Fēnikss", "Džutas manufaktūra", darbagaldu rūpnīca "Atlass", instrumentu tērauda rūpnīca "Salamandra" un citas ražotnes. 1922. gadā Čiekurkalnā Atlasa ielā darbību sāka mūsdienu "Rīgas Miesnieka" priekštecis, desu rūpnīca "Konsums", kas 1932. gadā restrukturēta ar nosaukumu "Bekona eksports". 19—20. gadsimtu mijā Čiekurkalns bija blīvi apdzīvots strādnieku rajons. Apkaimē vēsturiski dominējusi mazstāvu koka apbūve, līdz 1968. gada ģenerālplāns paredzēja apkaimē integrēt daudzstāvu apbūvi, saglabājot esošo režģveida ielu tīklu. 1986. gadā pabeigtais gaisa pārvads pār Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju būtiski uzlaboja satiksmes plūsmu apkaimē, savienojot to ar Teikas apkaimi. Mūsdienās pļavās starp Rusova un Ezermalas ielām tiek projektētas jaunas ielas un attīstās jauna dzīvojamā apbūve.